Jelgavas novads
Vilces pagasts
Platība - 126,2 km²
Iedzīvotāju skaits uz 15.01.2016. –
1604
Teritorija
Vilces pagasts, pēc teritorijas
platības, ir trešais lielākais pagasts Jelgavas novadā. Tas atrodas Jelgavas
novada dienvidu daļā. Attālums no pagasta centra līdz novada centram - Jelgavai
ir 40 km. Vilces pagasts robežojas ar Jelgavas novada Zaļenieku, Lielplatones,
Elejas pagastiem, ar Tērvetes novada Augstkalnes un Tērvetes pagastiem, un Lietuvas
Republiku. Pagastu šķērso 1.šķiras valsts nozīmes autoceļš Bauska –Eleja –Tērvete – Dobele.
Vilces pagasta apdzīvotās vietas – Vilce, Mūrmuiža un Ziedkalne, Blankenfelde,
Kapteines, Mazvilce un Bandenieki.
Daba
Vilces pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales
līdzenumā.
Upes - Ķīve, Platone, Rukūze, Sidrabe, Svēte, Vilce.
Rukūzes un Vilces upes krastos ir izveidojušies gleznaini
smilšakmens atsegumi kuri atbilst Latvijā un ES aizsargājamam biotopam.
Lielākās
ūdenskrātuves – Lielberķenes dzirnavezers (9 ha), Mūrmuižas ūdenskrātuve (13.2
ha), Vilces ūdenskrātuve (Siļķu ezers 12 ha).
Pagasta teritorijā atrodas Vilces dabas parks 144 ha platībā (dibināts
2004.gadā), iekļauts ES aizsargājamo teritoriju tīklā NATURA 2000.
Parku apsaimnieko VAS
”Latvijas Valsts meži” un Vilces pagasta pārvalde.
Galvenās dabas parka teritorijas vērtības :
·
Dabas parka reljefs un
augsne
·
Aizsargājami biotopi –
nogāžu un gravu meži, upju straujteces, smilšakmens atsegumi, pārmitri
platlapju meži, mēreni mitrās pļavas.
·
Aizsargājamas augu,
bezmugurkaulnieku un putnu sugas.
· Vilces muiža ar parks un Vilces pilskalns.
· Zaķu pļava – tūristu iecienīta vieta.
Pagastā atrodas lielas smilts un grants atradnes, kuras tiek rūpnieciski izmantotas. Apsaimniekotājs – SIA Igate.
Izglītība un
kultūra
Vilces pamatskola, sākumskola un bērnudārzs, sporta halle.
Vilces pagasta bibliotēkas – Vilcē, Ziedkalnē un Ķīvē.
Bibliotēkā ir pieejamas grāmatas, dažādi laikraksti un žurnāli, kā arī datori
ar interneta pieslēgumu.
Vilces Tautas nams ( ≈ 300 vietas), kurā darbojās
amatierteātris, jauktais koris „Vilce”, sieviešu vokālais ansamblis
„Vakarvējš”, jauniešu deju kolektīvs „Vilciņš”, vidējās paaudzes deju kolektīvs
„Medaga”, senioru deju kolektīvs „Vecie Vilki”.
Biedrības "Vilces attīstības centrs"
izveidots „Sadzīves pakalpojumu centrs", kur iespējams izmazgāt, izžāvēt un gludināt veļu, saņemt
friziera pakalpojumus.
Veselības aprūpe
Vilces ciemata centrā atrodas doktorāts - Ineses Pemperes ģimenes
ārsta prakse. Ziedkalnē - feldšera punkts.
Valsts sociālās aprūpes centra „Zemgale” filiāle “Ziedkalne” saviem klientiem - pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem (pirmās un otrās grupas invalīdiem) sniedz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.
Kapsētas
Vilces, Skambiņu, Vaiteņu un Sila kapi.
Kultūras un dabas
pieminekļi.
Valsts nozīmes arhioloģiskie pieminekļi:·
- Vilces muižas apbūve – pils, kalte, klēts, smēde, parks;
- Vilces pilskalns (dabas parka teritorijā);
- Mūrmuižas un Vilces parka senkapi;
- Zviedru kapi, kuri ir liecinieki par Mūrmuižas kauju 1705.g. 16.jūlija Ziemeļu kara laikā.
- Sila kalns jeb Augstais kalns – pilskalns (pie Sila kapiem) (augstums 20 m);
- Berķenes muižas kungu māja (Privātīpašums);
- Berķenes ūdensdzirnavas Lielberķenē;
- Mūrmuižas dzirnavas.
- Blankenfeldes muižas apbūve – kungu māja, dārza rīku mājiņa, kalpu māja ar caurbrauktuvi, muižas brūzis un stallis (zvanu muzejs), vēja krogs, parks (Privātīpašums);
Vēsture
Vilces senvēsture sniedzas līdz vidējam dzelzs laikmeta (5.- 9.gs.), kad Vilces upes stāvajā krastā pie nelielās Rukūzes upītes ietekas izveidojās seno zemgaļu nocietināta dzīves vieta – Vilces pilskalns.Vilces pagasta teritorija senos laikos piederēja pie Zemgaļu Silenes novada. Silene pirmo reizi tiek minēta 1254.gadā.
Vilces vārds pirmo reizi minēts 1426.gadā. Vietas nosaukums
saistās ar Vilces upi, kura tek cauri Vilces pagasta teritorijai.
Vārds VILCE nozīmē – vilcēja, tas ir straume, kas novelk
mitrumu no tīrumiem.
1462.g. Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs zemi
starp Vilces, Svētes un Platones upēm izlēņoja
Klausam fon Medemam.
1590.g. tika uzcelta nocietinātā Vilces mūra muiža, tautā
iesaukta par Mūrmuižu.
Ap 1658.g. uzcelta Blankenfeldes muiža.
Ap 1750 – 1760. g.
Kristofera Dītriha Georga fon Mēdema laikā tika uzcelta Vilces muižas
kungu māja, uz ko norāda saglabājies barokālais ēkas portāls ar Mēdemu un grāfu
Keizerlingu alianses ģerboni frontonā. Pēdējais muižas īpašnieks bija Francs
fon Hāns.
1822.g. izveidojās Vilces pagasts kā administratīva vienība.
1893.g. četri mazi pagasti – Vilces, Blankenfelde, Mūrmuiža
un Platone apvienojās vienā - Vilces
pagastā.
1935.g. Vilces pagasta platība bija 8670 ha.
1945.g. pagastā izveidoja Vilces un Ausmas ciemu.
1951.g. Vilces ciemam pievienoja daļu Berķenes ciema.
1956. g. – pievieno daļu Ausmas un Augstkalnes ciema.
1963.g. Vilces ciemu pievieno Ausmas ciemam.
1974. un 1977.g. Ausmas ciemam pievieno daļu Zaļenieku ciema.
1989.g. Ausmas ciemu pārdēvēja par Vilces ciemu.
1990.g. atjaunoja par Vilces pagastu.
Adminstratīvi teritoriālās pārkārtošanas laikā Vilces pagastā tika iekļautas daļas no Augstkalnes, Lielplatones un Zaļeniekiem.
Novadnieki
Pauls Kalniņš – ārsts un politiķis;
Māra Misiņa – dzejniece;
Laimonis Purs – prozaiķis ;
Mārtiņš Zīverts – dramaturgs u.c.